Daudz cilvēku uzskata, ka ceļš uz suņa sirdi ir glāsti un gardumi. Patiesībā svarīgāka ir ne tikai laipnība, bet arī paredzamība, saprotama ķermeņa valoda un mierīga, ar zemu stimulu apmaiņu balstīta komunikācija
Suņa oža uztver izmaiņas gaistošo savienojumu profilā un elpā, kad mēs satraucamies — tas ir signāls par mūsu stāvokli. Kad cilvēka uzvedība ir stabila un to pavada mierīgs tonis un atbilstoši iedrošinājumi, sunim ir vieglāk izveidot uzticību un uztvert viņu kā «savu».
Sestā maņa: kā suns «skenē» cilvēku
Galvenais suņa instruments pasaules uztvere ir oža, kas būtiski pārspēj cilvēka spējas. Kad mēs izjūtam stresu, bailes vai spēcīgu satraukumu, mainās gaistošo organisko savienojumu profils izelpā. Suņi uztver šīs izmaiņas; viņiem tas ir signāls par mūsu sasprindzinājumu. Tālāk viss atkarīgs no individuālās pieredzes un konteksta: viens suns var kļūt piesardzīgs un palielināt distanci, cits — īpaši, ja tas ir savs mīlulis — tieši otrādi, tuvoties un meklēt kontaktu.
Vienlaikus dzīvnieka prāts apstrādā vizuālos un skaņas signālus. Tas neizvērtē atsevišķas pazīmes, bet to kopumu. Saspringta poza, straujas kustības un skaļš, satraukts balss tonis rada neparedzamības sajūtu. Maiga, mierīga intonācija, gluži pretēji, iedarbojas nomierinoši.
Kā izskatās «savējais» cilvēks suņa acīs
Izpratne par uztveres mehānismiem palīdz noteikt, kurus cilvēkus suņi iemīl. Viņu simpātijas balstās uz paredzamību un drošības sajūtu:
Secība un miers. Suņi augstu vērtē cilvēkus, kuru uzvedība ir konsekventa un saprotama. Cilvēks, kurš neveic straujas, haotiskas kustības un kura reakcijas ir paredzamas, rada ap sevi stabilitātes atmosfēru. Tas mazina dzīvnieka trauksmi.
Skaidra ķermeņa valoda. Cilvēka smaidu, kas rāda zobus, suns var nepareizi interpretēt, tāpēc tas vērtē kopējo ainu. Atbrīvota poza, plūstoša žestu valoda un maiga mīmika signalizē par draudzīgiem nodomiem. Šādi signāli veicina suņa pieķeršanos cilvēkam, jo tie ir saprotami un nerada trauksmi.
Temperamenta sakritība. Suņa uzvedībā lielu lomu spēlē gan tā pašreizējais stāvoklis, gan uzkrātā pieredze. Aktīvs suns priecāsies par partneri rotaļām un garām pastaigām, savukārt mierīgāks suns labprātāk izvēlēsies cilvēku ar nosvērtu dzīvesveidu.
Stop-signāli: kāda uzvedība atgrūž suņus
Ir vairākas darbības, kuras suņi instinktīvi uztver kā draudīgas. Apzināšanās par šīm uzvedības kļūdām ir pamats uzticības veidošanai: Galvenais aspekts — cieņa pret personīgo telpu. Nekad neiesaistieties kontaktā ar svešu suni bez saimnieka skaidras atļaujas. Īpaši uzmanīgi jābūt, ja suns ir pie ķēdes, mašīnā, pie savas bļodas vai šaurā telpā, piemēram, durvju ailē.
Izvairieties no cieša, nekustīga skatiena acīs svešam sunim — tas ir tiešs izaicinājums. Lietojiet īsus, mīkstus skatienus, nedaudz noliecot galvu. Noliekšanās virs dzīvnieka un mēģinājums to aizsniegt no augšas var tikt uztverts kā agresija.
Lasi vēl: Kā caur sapni vari saprast, ka tev tiek uzlikts lāsts – ir viena lieta, kas par to liecina
Kā nodibināt harmonisku kontaktu ar suni
Kādus cilvēkus mīl suņi? Lai kļūtu sunim par «savējo», runājiet ar viņu pazīstamā valodā — mierā un konsekvencē. Pareiza tuvošanās. Neiet tieši uz suni. Kustieties pa loku, parādot, ka jums nav naidīgu nodomu.
Iepazīšanās. Drošākais solis — neizstiept roku pret purna pusi. Tā vietā pietupieties, pagriezieties pret suni sānis un ļaujiet tam pašam samazināt distanci un izpētīt jūsu smaržu. Turiet rokas atbrīvotas. Vērojiet nomierinošos un stresa signālus — piemēram, žāvāšanos, purna laizīšanu vai galvas novēršanu. Tas viss liecina, ka suns ir saspringts un cenšas izvairīties no nepatīkamas situācijas, nevis aicina uz kontaktu.
Lasi vēl: Kā izmainījušās pārtikas cenas Rimi 5 gadu laikā – salīdzinām cenas 2020.gadā un šodien
Piekrišanas pazīmes kontaktam. Ja suns pats pienāk, izskatās atbrīvots un aste mierīgi kustas muguras līmenī, tas nozīmē, ka viņš ir atvērts saskarsmei. Šādā gadījumā var viegli pamasēt viņu aiz auss vai sānu daļā pie kakla. Bet, ja suns jūsu darbību laikā sastingst, laiza purnu vai novēršas, labāk apstāties un kontaktu neturpināt.
Attiecību pamats ar suni nav pakļaušana, bet gan uzmanīga vērošana un cieņa pret viņa signāliem. Pirms rīkoties, dodiet sunim iespēju pašam parādīt, vai viņš ir gatavs saskarsmei. Šāda mijiedarbība, kas balstīta uz abpusēju piekrišanu, arī veido patieso pieķeršanos.
